| ||
| ||
|
id605
Grāfu Plāteru pils
Senais nosaukums: Kreslau, Kreslawka
XIXgs. sākumā tā pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru. Abas pils puses, vizuāli līdzīgas, taču fasāde piešķir sevišķu mājīgumu, bet no otras puses "dveš akmens aukstums".
Kopš 1729. gada muiža ir grāfu Plāteru īpašumā. Muižas kompleksā ir divas pilis - vecā un jaunā. Vecā pils ir grezna baroka ēka ar kolonnām un viļņveidīgu rizalītu, būvēta 18. gs. vidū pēc arhitekta D. Paroko projekta kā grāfa Kazimira Plātera dēla - Maltas ordeņa meistara pils. 19. gs. 2. pusē tai nojaukti mezonīni un mansarda jumts. Vēlāk, pēc Jaunās pils uzcelšanas, ēkā iekārtoja bibliotēku (tajā bija apm. 20 000 grāmatu). 1. stāvā fragmentāri saglabājusies sākotnējā baroka stila interjeru apdare. Pie vecās pils veidots regulārais baroka dārzs.
Jaunā pils pēc arhitekta D. Paroko projekta sākta būvēt 1760. gada vidū un pabeigta 1791. gadā. Tā ir baroka stila ēka ar klasicisma iezīmēm, kas visspilgtāk izpaužas interjeru apdarē. Ēkā saglabājušies izcili 18. gs. 60.-70. gadu sienu gleznojumi. Ap 1820. gadu pilij nojauca mansarda jumtu un uzbūvēja jaunu četrslīpu.
Pie Jaunās pils ir divi saimniecības pagalmi ar ēkām. Daugavas nogāzē ir romantisma perioda ainavu parks ar kāpnēm un grotu. Jaunā pils ir avārijas stāvoklī, tāpēc tā netiek izmantota. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)
Grāfu Plāteru parks Krāslavā
Ap grāfu Plāteru pili tika iekārtots parks. Tas veidots trijos plānos: augšā, pie pils - franču stilā (zemi apstādījumi), nogāzēs - itāļu stilā (koku grupas, grotas, kāpnes), lejā - angļu stilā (alejas, celiņi, dīķi). Parkā bija iestādītas apmēram 50 retu koku un krūmu sugas. Oranžērijās audzēja vīnogas, aprikozes, ananāsus un citus siltzemju augus. Ir vairāki nostāsti par pazemes ejām no pils. Parks (22 ha) piekļaujas Rīgas un Aglonas ielai, ieskaujot grāfu Plāteru pili, daļēji noslēgts ar augstu mūri. Parks veidots 18. gs. vidū kā barokāls dārzs. Barokālā dārza galvenā daļa - ģeometrsks liepu dārs ir saglabājies. Mūsdienās parkā savairojušies vīngliemeži. 1950-os gados iznīcinātas senās no dzirnakmeņiem veidotās kāpnes, to vietā izbūvējot vienkāršas betona kāpnes. Pēdējos 70 gados parks apbūvēts (luteriešu baznīca, kultūras nams, stadions). Zudušas tādas parka celtnes kā siltumnīcas un saimniecības ēkas. Pastāv vairāki nostāsti par pazemes ejām no pils. Pretī parkam, pāri Aglonas ielai paceļas Teātra kalns.
JAUNĀ CENA: 350 000,- Ls